Dāvinām iespēju lasīt žurnāla "Praktiskais Latvietis" jubilejas numuru BEZ MAKSAS, reģistrējoties.
Nosvinēt bez problēmām
Pat ja svētkos ekstrēmi izklaides pasākumi nav paredzēti, likstas un ķibeles tomēr mēdz gadīties. Ko svinētājiem vajadzētu ielāgot?
Ārpus mājas atzīmējot svētkus, līksmojot ballītēs, gadās iebaudīt arī stiprākus dzērienus. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta atbildība par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās (izņemot vietas, piemēram, āra kafejnīcas, kur alkohola lietošana ir atļauta) vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu.
Svētkus svinot, jāpiedomā arī par sīko huligānismu, smēķēšanu, trokšņošanu un bērnu pieskatīšanu.
Tiesu izpildītājs, nauda un uzskaite
"Vai tiesu izpildītājiem bankās ir savi konti, un kas atbild par naudas līdzekļiem tajos? Kas notiek ar naudu, ja tiesu izpildītājs vairs nestrādā? Cik ilgā laikā izpildītājam jāizmaksā piedzinējam no parādnieka saņemtā nauda?" jautā Kristaps no Jelgavas novada.
"Depozītu summu uzskaites un izmaksas kārtību reglamentē Tiesu izpildītāju likuma XIII sadaļa," skaidro juriste Tatjana Lubgina. Zvērināts tiesu izpildītājs uz sava vārda Valsts kasē atver depozīta kontu, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozītu summas). Depozīta konta numuru viņš paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, kura informāciju par šo kontu publicē savā mājaslapā internetā.
Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atbrīvots vai atcelts no amata, kā arī viņa nāves gadījumā pienākumus pārņem cits zvērināts tiesu izpildītājs, kuram ar tieslietu ministra rīkojumu tas uzdots. Viņš Valsts kasē uz sava vārda atver jaunu depozīta kontu. Valsts kase slēdz no amata atbrīvotā, atceltā vai mirušā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu un atlikumu pārskaita uz jauno kontu. Ja tiesu izpildītājs atstādināts no amata pienākumiem vai atrodas prombūtnē citu iemeslu dēļ, ar kontā esošajām depozītu summām rīkojas ar tieslietu ministra rīkojumu noteikts cits tiesu izpildītājs vai viņa palīgs.
Kādas zeķes piedien tautastērpam
Latvijā sākusies tautastērpa renesanse. Būtiska loma tā atdzimšanā ir Latvijas Nacionālā kultūras centra īstenotajam projektam "Katram savu tautastērpu", kura virsuzdevums ir ceļā uz Latvijas simtgadi iedzīvināt tautastērpa valkāšanas tradīciju.
Šā projekta īstenošanā savu artavu ieguldīsim arī mēs, stāstot un rādot, kā darināmas tautastērpa sastāvdaļas. Pirmais stāsts ir par zeķēm.
Kādas zeķes sader ar tautastērpu? Vai katrā novadā tās ir atšķirīgas? To noskaidrot palīdz tautastērpu centra "Senā klēts" māksliniece, tautastērpu eksperte Ziedīte Muze.
Izrādās, zeķes ir samērā jauns apģērba gabals, jo senāk kājas tinuši speciāli šim nolūkam austos autos. – Ziemā, protams, valkāja vilnas zeķes, bet vasarā – no lina diegiem adītās. Tie bija materiāli, kas pieejami Latvijā. Kokvilnas zeķes parādījās vēlāk, XIX gadsimta beigās vai XX gadsimta sākumā, – stāsta speciāliste.
Bija darbiem un godiem paredzētas zeķes. Pirmās, protams, bija vienkāršākas, bet otrās – greznākas. Godos bieži vilka kājās rakstainas vai baltas mežģīņadījuma zeķes no smalkas vilnas dzijas vai lina. Ikdienā valkājamās adīja no pelēkas, melnas vai gaišas vilnas dzijas. Kāda aitiņa bija, tādu vilnu izmantoja, iegūto dziju nekrāsoja, jo zeķes no nekrāsota pavediena esot siltākas.
Noliekot blakus Alsungas novada un Piebalgas zeķes, redzams, ka abi pāri ir ar skaistiem rakstiem, tikai vienas košākas, bet otras ne tik piesātinātos toņos. Atšķiras arī raksta kārtojums, skaidro eksperte. Piebalgas zeķēm raksts ir horizontālās joslās, bet Alsungas zeķēm – klājošs.
Paša audzēta un kopta ciklamena
Zinot dažus kopšanas knifus, par ciklamenas ziedu skaistumu var priecāties ne tikai dažus mēnešus, bet pat vairākus gadus. Turklāt ir vērts pamēģināt pašam izaudzēt sev jaunas ziedētājas. Citu ziedošo augu pulkā ciklamena ir viena no tām, kas vislabāk pielāgojusies dzīvei cilvēku mājās.
– Ziema un agrs pavasaris ir ciklamenu jeb Alpu vijolīšu ziedēšanas laiks. Jācenšas priecāties par to ziedu krāsu un formu skaistumu, – mudina Nacionālā botāniskā dārza speciāliste Silvija Rožkalne. Botāniskā dārza kolekcijā ir aptuveni 40 ciklamenu šķirņu, sešas no tām radītas Latvijā.
Lai ciklamenas ziedētu tikpat skaisti kā botāniskā dārza siltumnīcās, svarīgi tām visu augšanas laiku ik pēc divām nedēļām dot mēslojumu. Daudzi ir izbrīnīti un Silvijai pārmet – ziemā taču puķes nav jāmēslo. Taču šīs ir gan! – No kā tad lai augs ņem spēku bagātīgajai ziedēšanai, kuru visi gaida, ja nedos ēst? – aizdomāties mudina speciāliste.
Ballīte ar dzīvo mūziku
Kārtīga balle, kāzas vai apaļa jubileja nav iedomājama bez dzīvās mūzikas. Mēs, kas viņus aicinām, zinām, ko vēlamies sagaidīt, bet kāda ir muzikantu pieredze? Kurām dziesmām ir lielāka piekrišana, vai ballētāji bieži grib dziedāt līdzi, bet muzikanti – aicināt uz deju kādu dāmu zālē? Uzburt ballītes gaisotni mēģina trīs Latvijā populāru grupu pārstāvji: grupas "Sestā jūdze" līderis, komponists, ģitārists un dziedātājs Agris Gedrovičs, grupas "Jūrkant" solists un dziesmu autors Māris Blāze un grupas "Galaktika" mūziķis Vitolds Gorņevs.
Meditācija prāta un sirds mieram
Daudzreiz ir dzirdēts, ka neprasme sadzīvot ar stresu un ļaušanās negatīvām emocijām laika gaitā izraisa dažādas slimības. Savaldīt nevajadzīgas, uzmācīgas domas un vairot iekšējo mieru iespējams, apgūstot meditāciju.
Kādreiz neapzināti meditējis ir ikviens, piemēram, klausoties labu koncertu vai mazgājot traukus, taču prasmi meditēt iespējams attīstīt arī apzināti.
Arvien populārāki kļūst meditācijas retrīti, kuros cilvēki vairākas dienas trenējas būt tikai ar sevi un savām domām, šajā laikā atsakoties no jebkādas komunikācijas ar pārējiem.
– Manuprāt, meditācija par modes lietu kļuva pirms vairākiem gadiem, kad klajā nāca Elizabetes Gilbertas romāns "Ēd, lūdzies, mīli", kura otrā daļa ir veltīta meditācijai. Pēdējā laikā tai pievēršas arvien vairāk cilvēku, jo saņemam pārāk daudz informācijas. Meditācija kā garīgās higiēnas instruments palīdz smadzenēm atpūsties un sakārtot savu iekšējo pasauli, – domā Personības pilnveidošanas centra vadītāja, meditācijas skolotāja Indra Melbārde.