Laiks iesniegt deklarācijas
No 1. marta Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas. Tas obligāti jādara personām, kas veic saimniecisko darbību, izņemot tos, kuri veic patenta maksājumus, un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus. Ja saimniecisko darbību atļauts nereģistrēt, deklarācija vienalga jāiesniedz, lai samaksātu nodokli. Pienākums iesniegt deklarāciju attiecas arī uz tiem, kuri gada laikā guvuši ienākumus no neapliekamiem darījumiem, piemēram, no personiskās mantas pārdošanas, ja ienākums kopā nepārsniedz 4000 eiro gadā. Citi neapliekamo ienākumu veidi ir minēti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā. Rakstā sertificēta nodokļu inspektore Jadviga Neilande skaidro, kam, kad un kādā veidā jāiesniedz ienākumu deklarācija.
Personas datu aizsardzība
Kārlis no Rīgas redakcijai raksta: "Reizēm piedalos dažādu firmu prezentācijās. To dalībniekiem jāuzraksta savs vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, personas kods, e-pasts un tas viss jāapliecina ar parakstu. Vai šādu ziņu sniegšana nedod kādam iespēju nesankcionētai pieejai maniem bankas kontiem, un vai tā nevar radīt man citas neparedzamas neērtības?"
Datu valsts inspekcijā skaidro, ka jebkurai personas datu apstrādei (arī informācijas ievākšanai un saglabāšanai dažādu prezentāciju ietvaros) jābūt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantā noteiktajam tiesiskajam pamatam (piemēram, datu subjekta piekrišanai). Taču ikvienam pirms savu datu nodošanas ieteicams pārliecināties, kādam nolūkam konkrētie dati nepieciešami, kur un kā tie tiks izmantoti. Vajadzētu arī izvērtēt, vai pieprasītais personas datu apjoms atbilst norādītajam mērķim.
Labākie stādi dārzam
Stundu stāvu domādama, kuras šķirnes ābelīti pirkt... Šo sajūtu pazīst katrs, pavasarī dodoties uz stādaudzētavu. Labu stādu netrūkst, arī šķirņu izvēle ir varen plaša. Piedāvājumā ir ābeļu, bumbieru, plūmju, ogulāju stādi – tā dēvētais pamatsortiments, taču katra audzētava lepojas ar kaut ko īpašu.
Kāda būtu pati labākā izvēle, ko gardu, neparastu un izturīgu noteikti derētu iestādīt dārzā, lūdzām ieteikt pašiem stādaudzētavu saimniekiem.
Kas darāms šonedēļ
Senajiem romiešiem martā sākās jauns gads un svētku svinības, bet arī dārznieki sezonas sākumu var atzīmēt kā svētkus. Kaut gan latviešu tautas ticējums vēsta: ja martā ir silts laiks, aprīlī būs auksts un puteņi, tomēr pavasaris nāk ar joni! Atsākam publicēt dārza darbu kalendāru, ko sastādījušas Ārija Rudlapa, Ilze Žola.
Karalisks produkts – biezpiens
Biezpiens ir teju universāls produkts – garšīgs kopā ar krējumu, ideāls pildījumiem, mīklām, saldajiem un sāļajiem ēdieniem. Tas sader gandrīz ar visiem produktiem, jo vienlīdz labi garšo ar siļķi, rozīnēm, augļiem un dārzeņiem. To vismaz 2–3 reizes nedēļā vajadzētu iekļaut ēdienkartē, jo biezpienā ir daudz olbaltumvielu, kalcijs, A, E, D un B grupas vitamīni un visas šajā produktā esošās uzturvielas organisms spēj labi uzņemt un asimilēt. Piedāvājam septiņas receptes ar biezpienu.
Helikobaktērija piezogas nemanot
Gastrīts un kuņģa čūla ir stresa, medikamentu lietošanas, palielināta kuņģa skābes daudzuma, neveselīga uztura un dzīvesveida sekas? Taisnība! Bet vēl jāpieskaita klāt negantā helikobaktērija!
Zinātnieki par helikobaktērijas (Helicobacter pylori) atklāšanu kuņģa gļotādā pirms vairāk nekā 30 gadiem saņēma Nobela prēmiju! Izrādās, ap 90% gadījumu divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un ap 70% kuņģa čūlu izraisa šīs baktērijas aktivitāte.
– Helikobaktēriju bieži vien konstatē slimniekiem, kam ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, MALT (ar gļotādām saistītie limfoīdie audi) limfoma, neizmeklēta un funkcionāla dispepsija, kuņģa adenoma, gastrīts un citas zarnu trakta un kuņģa slimības. Dažiem pacientiem baktērija neizraisa pilnīgi nekādus simptomus, izņemot pamatslimības pazīmes, bet, paliekot organismā, tā ar laiku pasliktina slimnieka stāvokli un izraisa komplikācijas – asiņošanu un vēža šūnu veidošanos, – stāsta Veselības centru apvienības poliklīnikas "Elite" gastroenteroloģe Rimma Kirejeva.
Medus smalkiem pazinējiem
Sabīne no Tukuma vēlas uzzināt vairāk par monofloro medu. Esot dāvanā saņēmusi griķu medu – pavisam dīvains, sabojājis tējai garšu... Kāpēc šāds medus maksā tik dārgi un vai tiešām atbilst tam, kas rakstīts nosaukumā?
– Garšas atšķirības ziņā medu var pielīdzināt vīnam. Arī to pirms degustēšanas vajadzētu izsmaržot, izgaršot. Smalki medus feinšmekeri tā arī dara. Monoflorajā medū pārsvarā ir no viena augu veida vākts nektārs. Piemēram, liepu medus būs aromātisks, ja tajā būs 25% liepziedu nektāra, bet viršu medum vajadzēs 45–50% viršu nektāra. Vienīgais medus, kurā ir 100% viena auga nektārs, ir rapšu medus, ja stropi novietoti pie šāda lauka un medu tūliņ izsviež no šūnām, – skaidro bitenieks Jānis Malcenieks.
Katrā reģionā medus garša var būt dažāda. Latvija ir maza valsts, taču klimatisko apstākļu atšķirības ir gana lielas. Nereti ar vienu lietainu vai saulainu dienu pietiek, lai nektāraugs labi medotu. Vēl svarīgi ir tas, vai bites spēj ievākt nektāru. Piemēram, pienenes vai liepas var ziedēt bagātīgi, bet laika apstākļu kopums nav labvēlīgs, un tad šo augu medu gaidīt velti. Augiem medošanas maksimuma gadi mēdz būt cikliski, un arī tas ietekmē nektāra ievākšanu un līdz ar to medus cenu. Papildus jāņem vērā monoflorā medus vākšanā ieguldītais darbs – bišu vešana ganībās un medus izmešana atsevišķi.
Monoflorajam medum līdztekus tradicionālajai vērtībai piemīt arī tā auga ārstnieciskās īpašības, no kura tas vākts.
Kā noteikt, vai burciņā tiešām ir medus, ko vēlas iegādāties? – Medu ieteicams testēt specializētajos veikalos vai tirgū pie biteniekiem. Turklāt arī medus garšas ir jāmācās, – skaidro bitenieks.
Katra acs uz citu pusi
Daudzi pieauguši cilvēki ir pārsteigti par šķielēšanu, jo līdz šim domājuši, ka tāda vaina mēdz būt tikai bērniem. Kāpēc katra acs sāk skatīties uz citu pusi? Vai šo defektu var novērst jebkurā vecumā?
Šķielēšana mēdz būt iedzimta vai iegūta dzīves laikā. Kaut gan izskatās, ka citā virzienā aizslīdējusi tikai viena acs, parasti iesaistīta ir arī otra. Bērniem vairāk raksturīga šķielēšana uz iekšpusi, bet pieaugušajiem – uz ārpusi, taču šķielēt var arī uz augšu un leju, slīpi, tālumā, tuvumā un vēl citādi.
– Šķielēšanas gadījumā pietrūkst tā sauktās stereoredzes jeb abu acu kopredzes. Cilvēki, kuri šķielē kopš bērnības, pie tā ir pieraduši, taču viņiem var būt grūti uztvert telpu un veikt smalkus darbus, piemēram, ievērt diegu adatā. Stereoredzes trūkums liedz strādāt par pulksteņmeistaru, mikroķirurgu vai citās profesijās, kur nepieciešama laba attāluma izjūta, – atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas vadītāja, straboloģe jeb šķielēšanas speciāliste Sandra Valeiņa.
Abas acis nedarbojas saskaņoti, tāpēc šķielēšanai nereti pievienojas dubultošanās, kad divkāršojas objektu aprises. Taču pieaugušajiem, kuriem šķielēšana ir iedzimta vai parādījusies jau agrā bērnībā, tā nav raksturīga.