Pārrobežu laulības
Pasaule kļūst atvērtāka, robežas starp valstīm – vieglāk šķērsojamas, un tas ietekmē arī laulību slēgšanu. Aizvien vairāk Latvijas pilsoņu apprecas ar citu valstu pilsoņiem gan mūsu valstī, gan ārzemēs, arī Latvijas pilsoņi savstarpēji dodas laulībā ārzemēs. Lai gan juridiski tas ir iespējams, tomēr pirms šā notikuma jāapsver vairāki būtiski aspekti.
Saskaņā ar Civillikuma ievada 11. pantu mūsu valsts pilsoņu tiesības doties laulībā ārzemēs nosaka pēc Latvijas likuma. Tas nozīmē, ka drīkst slēgt laulību jebkurā citā pasaules valstī, taču ievērojot Latvijas tiesību aktos paredzētās prasības un ierobežojumus.
Ja ārzemēs tomēr tiek noslēgta laulība, pārkāpjot kādu no Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem, mūsu valstī šī laulība netiks atzīta un neradīs tiesiskas sekas. Piemēram, ja Latvijas pilsone stājas laulībā ar vīrieti, kuram jau ir sieva, šo otro laulību Latvijā neatzīs. Turpretī, ja neviens ierobežojums nav pārkāpts, ārzemēs noslēgtā laulība arī Latvijā uzskatāma par spēkā esošu un nekādas citas papildu atzīšanas procedūras vairs nav jāveic.
Par to, kādi dokumenti nepieciešami laulības slēgšanai ārzemēs, lasiet publikācijā žurnālā "Praktiskais Latvietis".
Māja ir, bet nav nodota. Ko iesākt?
Lasītāja Ilze no Rīgas raksta: „Dzīvojam jaunā mājā, kas nosacīti pabeigta jau 2007. gadā, taču joprojām nav oficiāli nodota ekspluatācijā. Visi darbi ir izdarīt, vienīgi īstā žoga aizvien nav, jo tikai pērn izbūvēja ielu. Ēka ir pat uzmērīta, uzbūvēta atbilstīgi projektam, reģistrēta Valsts zemes dienestā, par to maksājam īpašuma nodokli pašvaldībai. Diemžēl savulaik krīzes dēļ dokumentu kārtošanu atlikām, jo nobiedēja izmaksas. Tagad radusies vajadzība ēku ierakstīt zemesgrāmatā. Ko pašlaik nozīmē tās nodošana ekspluatācijā? Kādi dokumenti nepieciešami, ar kādām summām un iespējamām sankcijām jārēķinās?Varbūt nav vērts pat sākt, lai neiekultos nepatikšanās?”
Rīgas Būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova mierina, ka velns nav tik melns, un iedrošina visus, kas dzīvo šādās mājās, nākt kaut vai uz konsultāciju, līdzi ņemot visus iespējamos dokumentus, lai saprastu, cik ērkšķains būs legalizācijas ceļš. Par iespējamām soda sankcijām lai neuztraucoties, tās lielākoties piemēro tad, ja būvinspektors pats pieklauvējis pie durvīm.
Ziemas mētelītis sejai
Mitrums, vējš, sals, kā arī telpu sausais gaiss sagādā nepatīkamu pārbaudījumu ādai. Kā palīdzēt to izturēt? Kā rūpēties par ādu vēsā laikā? Kā zemledus makšķerniekiem kopt rokas, lai tās nesprēgātu? Konsultē ārstniecības un skaistumkopšanas centra "Verdi" kosmētiķe Ilze Lieģe. Ziemā ādai nepieciešama papildu mitrināšana, barošana un aizsardzība. Ja dienas lielāko daļu pavadām mākslīgi apsildāmās telpās, kur sausā gaisā āda izžūst, visvairāk jārūpējas par mitrināšanu, neaizmirstot, ka mitruma līmenis ādā atkarīgs arī no uzņemtā šķidruma daudzuma.
Mūsdienīgs retro ar ābelēm
Daudziem dārzos pavasarī ābeles apsala ziedos, taču Grobiņas novada Gaviezes pagasta piemājas saimniecības "Vēži" saimnieks Mārcis Jukšs sevi var uzskatīt par veiksminieku, jo viņam bija ābolu rekordražas gads. Dārzi plešas divu hektāru platībā, un, pēc saimnieka aprēķiniem, tajos ienākas vairāk nekā desmit tonnas augļu. Āboli ir galvenais ienākumu avots, bet sirdslieta jau vairāk nekā desmit gadu – vīna darīšana. Saimnieks iesaka labākās ziemas ābolu šķirnes un sniedz padomus, kā tos glabāt.
Fetas siera līdzinieks
Fetas siers ir viens no vecākajiem sieriem pasaulē, ko gatavoja jau Bizantijas impērijā. Izmanto aitas vai vismaz kazas pienu, bet līdzīgu sieru var pagatavot arī mājās no govs piena. Vēlams īsts lauku piens, jo no veikalā nopērkamā pasterizētā piena var neizdoties tik labs un, uzglabājot sāls šķīdumā, var apglumēt un izšķīst. Soli pa solim stāsts fotoattēlos, kā pagatavot Fetas sieru mājās.
Darbs kā rožu lauks
– Man ļoti patīk rozes, un dzīvē sagadījies tā, ka tagad viss savijies ap un ar tām, – atklāj mājražotāja Inga Gobzeme.
Kādreiz Ingai piederējis uzņēmums "Rožu lāde", bet tagad viņa gatavo našķus no mežrozītēm. Gobzemu ģimenei pieder Latvijā lielākais mežrozīšu lauks. Tas aizņem četrus hektārus un atrodas Kuldīgas pusē, Īvandē. Rožu lauks gan nelīdzinās rožu dobei puķu dārziņā, bet veidots, domājot par augu ērtu apkopšanu un ražas vākšanu. Galvenais kopējs ir Ingas vīrs Guntis, kuram atšķirībā no Ingas, pilsētas meitenes, lauku dzīve un darbi nav sveši kopš bērnības. Taču arī viņa pati tagad savu dzīvi vairs nevarot iedomāties bez laukiem. Mežrozītes ir lauksaimniecības kultūra, kuru ģimene izvēlējusies par sev piemērotāko. Dažos hektāros audzēt graudus vai dārzeņus nav rentabli, jo jāgādā speciālā tehnika, turklāt tie regulāri jākopj, kas, nedzīvojot uz vietas (ģimenes mājas ir Babītē), nav iespējams. Kopjot mežrozīšu lauku, galvenais darbs ir rindstarpu appļaušana starp jaunajiem stādiņiem.
Gaisa siltumsūknis – ietaupījums un ērtības
Iepazīstoties ar gaisa siltumsūkņu lietotāju pieredzi, nākas secināt, ka daudzās situācijās tas ir izdevīgs risinājums. Jaunais uzņēmējs Jānis savai ģimenei kādā Pierīgas ciematā uzcēla 100 m2 lielu privātmāju. Pusi no platības aizņem pirmais stāvs, pusi – otrais stāvs. Sākumā apkuri bija paredzēts nodrošināt ar "Jotul" krāsniņu, taču jaunā ģimene drīz vien saprata, ka tas nav ērti. No rīta jāceļas krietni agrāk, lai iekurinātu krāsniņu. Dienā visi strādā Rīgā, bet, vakarā atbraucot, tūdaļ jāķeras pie kurināšanas. Vakarā var doties gulēt siltā istabā, bet no rīta atkal piezadzies vēsums. Ja ģimene ziemā grib kādu atvaļinājuma nedēļu doties ārpus Latvijas, jāmeklē kurinātājs, citādi mājai aizsals ūdensvads. Jānis izpētīja vairākus variantus un izvēlējās gaisa siltumsūkni. Viņa pieredze, secinājumi un padomi žurnālā "Praktiskais Latvietis".